LATVIJAS VALSTS SIMTGADE – pašu radīts un pašu radāms stāsts

Attēlā: Kultūras ministrijas Latvijas valsts simtgades biroja izglītības un jauniešu projektu vadītāja Aija Tūna (no kreisās), paldies viešņai saka Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!” – „Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” Limbažu nodaļas vadītāja Ilze Dzintare

Attēlā: Klātesošie uzzināja daudz jauna par visdažādākajām idejām, iniciatīvām, akcijām, projektiem un aktivitātēm priecīgākai un skaistākai Latvijas valsts simtgades sagaidīšanai

Attēlā: Kultūras ministrijas pārstāve Aija Tūna informēja par  bērnu un jauniešu iesaisti ceļā uz Latvijas valsts simtgadi, par akciju „Apskauj Latviju” un projektu „Latvijas skolas soma”

27.aprīlī Limbažos vairāk nekā 50 cilvēku, tostarp NVO pārstāvji, iedzīvotāji, jaunieši, Limbažu, Alojas un Salacgrīvas novada kultūras un izglītības speciālisti tikās ar Latvijas valsts simtgades biroja Izglītības un jauniešu projektu vadītāju Aiju Tūnu, lai pārrunātu gatavošanos Latvijas simtgades svinībām, kas aptvers laika posmu no 2017.gada maija līdz 2021.gada vidum. Savā prezentācijā A.Tūna uzsvēra, ka Latvijas valsts simtgade ir pašu radīts un pašu radāms stāsts, jo tie bija cilvēki, kas nolēma dibināt valsti, izcīnīja valsts rašanos, attīstību, atjaunošanu un tālāko virzību, un tie ir cilvēki, kas tālāk veido savu valsti šodien. Latvijas valsts simtgades svinību norise ir iespēja pilnveidot gan attiecības pašiem ar sevi, gan ar līdzcilvēkiem, mainīt personisko attieksmi un pāriet no kritizēšanas un nogaidīšanas uz darīšanu, un tad jautāt, vai izdarīts viss, kas ir manos spēkos, manā profesionālajā, pilsoniskajā, cilvēciskajā ziņā? Ko vēl es varu darīt, lai lietas un procesi man apkārt būtu labāki, lai notikumi būtu taisnīgāki, lai visiem kopā mums būtu priecīgāk? Lai kaut kas taptu, ir vajadzīga pašu labā griba un apņēmība, atzina viešņa.

Klātesošie uzzināja daudz jauna par visdažādākajām idejām, iniciatīvām, akcijām, projektiem un aktivitātēm priecīgākai un skaistākai Latvijas valsts simtgades sagaidīšanai. No 2018. gada septembra tiks īstenots projekts “Latvijas skolas soma”, kura ietvaros vairāk nekā 200 000 Latvijas skolēnu valsts simtgadē saņems ievērojamu dāvanu – iespēju klātienē izzināt un pieredzēt mācību programmā ietvertās Latvijas dabas un kultūras vērtības, iepazīt zinātniskos sasniegumus un uzņēmējdarbības veiksmes stāstus. „Projekts „Latvijas skolas soma” ir par visu, kas Latviju padara par LATVIJU”, rezumēja A. Tūna, „tāpēc mūsu uzdevums ir kopīgi atrast labākos ceļus šīs ieceres īstenošanai.”

Latvijas valsts simtgades svinības ievadīs simtgades ozolu stādīšanas akcija “Apskauj Latviju”, kas notiks šī gada 4.maijā un kas ir vēl viena no iniciatīvām, kurā aicināts piedalīties ikviens, lai spēcinātu piederības sajūtu un Latvijas tautas vienotību. Akcijas laikā ap visu Latvijas robežu tiks stādīti 100 ozoli, veidojot simbolisku Latvijas garīguma sardzi. Maija sākumā liela uzmanība tiks pievērsta arī Latgalei, svinot Latgales kongresa simtgadi, kas bija nozīmīgs solis pretī Latvijas valsts izveidei.

Mūsu valsts simtgades svinības nav iedomājamas bez mums pašiem, jo Latvijas vislielākais dārgums un vislielākā bagātība ir cilvēks. Tieši tādēļ visos notikumos un visās aktivitātēs ir jāpatur prātā cilvēciskais faktors: lai godā tiek celts cilvēks, kas rada un dara savu dzīvi un savu valsti. Lieliska kopības izjūtas spēcināšanas iespēja ir arī 4.maijs, valstiskās neatkarības atjaunošanas diena, mūsu valsts otrā dzimšanas diena, kad jau otro gadu Latvijā un aiz tās robežām svinēsim Baltā galdauta svētkus. Tā ir diena, kurā mēs pateicām PAR – PAR brīvībai un PAR pašu atbildībai par savu dzīvi. Pagājušā gada pieredze liecina, ka tie veidojas par lieliskiem svētkiem, ko ar labiem darbiem un baltiem galdautiem, ar neformālām sarunām un savas ģimenes un kopienas piemēriem svinēt pašiem un kopā ar kaimiņiem, kolēģiem, ciemiņiem, dažādu paaudžu un pieredžu cilvēkiem, veidojot jaunus ieradumus, svinot paveikto un plānojot jaunus labus darbus sev, savam novadam un Latvijas valstij, uzsvēra A.Tūna.

Runājot par Latvijas valsts simtgades svinībām kopumā, būtiski atcerēties, ka svētku norises var iedalīt trīs dažādos līmeņos, kas pielīdzināmi dzimšanas dienas tortei. Pirmajā kārtā ir unikāli vērienīgi notikumi un dažādas citas aktivitātes, kurās plānota visu Latvijas iedzīvotāju iesaiste. Nākamā kārta ir valsts iestāžu, institūciju iniciētie un reģionos un pašvaldībās īstenotie pasākumi, bet pati apjomīgākā un būtiskākā kārta ir bezgala daudzās personīgās, pilsoniskās, vietējās, reģionālās u.c. iniciatīvas – pašu dāvanas Latvijai. Latvijas valsts simtgades svinību norise ir par ekonomiskajiem, kultūras, sociālajiem, vides un personiskajiem procesiem aizvadīto simts gadu laikā, šodien un nākotnē.  Rūpējoties par to, lai šos stāstus, pētījumus un notikumus parādītu mūsdienīgāk, cilvēkiem saprotamāk, jāizmanto mūsdienīgi izteiksmes līdzekli un saziņas iespējas, jāiet pie cilvēkiem, tur, kur viņi ir.

Tā arī ir viena no galvenajām domām, ko Latvijas valsts simtgades svinību kontekstā vēlamies aktualizēt – ka ikviens no mums, ikviena organizācija ar saviem darbiem un stāstiem par paveikto ir dāvana līdzcilvēkiem un līdz ar to arī dāvana Latvijai. Mums katram vajadzētu padomāt, kā un ar ko kopā ierakstīties lielajā svinību notikumā. Būtiski, lai iniciatīva nāktu no katra cilvēka, jo katrs  var dot vislabāko ieguldījumu gan valsts attīstībai, gan pašu dzīvei. Pašorganizējošies procesi un sadarbība ir tās atslēgas, kas atraisa un sniedz vairāk spēka, vairāk resursu, labākus un paliekošākus rezultātus. Latvija būs tāda, kādu mēs to veidosim. Lielisks piemērs ir Latvijas iedvesmas stāstu vietne tuesi.lv, kas iepazīstina ar jauniešiem, kuri apzināti un no sirds izvēlējušies dzīvot un strādāt Latvijā, redzot to kā iespēju zemi sev un savām ģimenēm.

Jau šobrīd pastāv daudzas iespējas iesaistīties valsts simtgades svinību norisēs. Digitālajā platformā  LV100.garamantas.lv  var atrast projektu «Simtgades burtnieks», kurā mēs katrs varam iejusties Krišjāņa Barona ādā un palīdzēt pārrakstīt tekstus no senām etnogrāfiskām ekspedīcijām. Turpat lv100.lv vietnē atrodama arī akcija „Laika dāvināšana Latvijai” – digitāls rīks, ar kura palīdzību simboliski dāvinām savu laiku Latvijai. Iesaistei simtgades norisēs jau uzdāvinātas vairāk nekā 160 tūkstoši stundas. Iespēja pievienot savējās joprojām atvērta; izdomājiet, ko darīt, un pievienojiet šo dāvanu kopīgajam krājumam.

Vēl viena interesanta iniciatīva, kurā visus Latvijas iedzīvotājus aicina piedalīties Latvijas Dabas fonds, ir projekts “Ainavas runā!” (www.ainavasruna.lv). Tajā tiks aktualizēti praktiski jautājumi, kā palīdzēt mūsdienu cilvēkiem lauku vidē, kā veidot Latvijas ainavu atbilstoši tradīcijām un mūsdienu prasībām. Mums katram ar lielu atbildību jāizturas pret koku stādīšanu un labiekārtošanas darbiem. Latvijas ainava ir līču loču, augšā lejā, akmeņi un krāvumi, žodziņi, vientuļais koks, kuram grūti apbraukt apkārt. Tāda, nevis taisnas līnijas, ir Latvijas ainava.

Zemgalē tiek īstenota Latvijas simtgadei veltītā jauniešu iniciatīva „Nacionālo dārgumu jaunatklāšana”, kuras patronese ir Latvijas valsts prezidenta kundze Iveta Vējone. Lai veicinātu jauniešu patriotismu, klašu kolektīvi, interešu grupas un ģimenes apmeklē nacionālās nozīmes objektus Latvijā, lai, iepazīstot nacionālos dārgumus, vairotu piederību savai valstij un lepnumu par to. Tālāk jaunieši veido savu novadu dārgumu sarakstu. Šīs ir ierosmes, no kurām var smelties iedvesmu. Tāpat daudzas citas skolas un organizācijas veido spēles, viktorīnas, konkursus, kuros mēs katrs esam aicināti piedalīties.

Latvijas valsts simtgades koncertcikla “Latvijas gredzens” ietvaros pirmais koncerts notika Latgales vēstniecībā GORS, nākamie jau notiek Cēsīs, Jelgavā un Liepājā. Tie ir pacilājoši un sirdi sildoši vizualizācijas stāsti par Latgali, Vidzemi, Kurzemi un Zemgali. Šos koncertuzvedumus varēsim skatīties arī medijos, bet tie var būt kā vieni no vietējās kopienas saliedēšanas pasākumiem, kur visi kopā uz lielā ekrāna skatāmies ierakstus.

Ir daudzas aktivitātes, ar kurām klātesošos turpināja iepazīstināt viešņa A.Tūna. Latvijas lauku tūrisma asociācijas “Lauku ceļotājs” projekts “7 Latvijas valstiskuma ceļi Latvijas izzināšanai un apceļošanai” paredz izveidot Latvijas kultūras mantojuma attīstības ceļus kā tūrisma maršrutus un veicināt Latvijas apceļošanu; šī informācija jau pieejama katram interesentam.  Latvijas valstiskuma vēstures un kultūras mantojuma izzināšanu plānojot, šie Latvijas tūrisma ceļi būs pieejami arī pēc lielajiem svētkiem. Savukārt šogad 1. maijā sākās Latvijas piļu un muižu asociācijas organizētā akcija „Apceļosim Latvijas pilis un muižas”. Līdz 28. oktobrim interesentus gaida 69 pilīs un muižās.

Daudzas aktivitātes notiek arī ārpus Latvijas. Pērn sāka tapt „Stāstu sega” Latvijai, ko no gabaliņiem veido diasporas pārstāvji. Katrs gabaliņš stāsta noteiktu stāstu. Latvijā šo ideju pārņēmuši vairāku skolu kolektīvi un pagastu cilvēki, ar atsevišķu daļiņu katrs pieliek savu stāstu, un tā veidojas kopīgais. Tiek austi kopīgi galdauti, notiek citas saliedējošas aktivitātes.

Ir svarīgi, lai Latvijas valsts simtgades svinības tiktu veidotas kopā, atzina A.Tūna.

Latvijas valsts simtgades vietnē lv100.lv pieejami daudzveidīgi informatīvi materiāli, iedvesmojoši stāsti, video un cita noderīga informācija.

Pasākums notika ar LR Kultūras ministrijas finansiālu atbalstu projekta “Mūsu ceļš uz Latvijas simtgadi” ietvaros. To organizēja Daugavas Vanagi Latvijā Limbažu nodaļa.

Saeima, izskatot 2017.gada budžetu, nolēma atbalstīt Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!” – „Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” priekšlikumus un piešķīra finansējumu projektam “Mūsu ceļš uz Latvijas simtgadi”. Pasākums notiek ar LR Kultūras ministrijas finansiālu atbalstu. Pasākuma rīkotājs – Daugavas Vanagi Latvijā Limbažu nodaļa.

Ilze DZINTARE
Daugavas Vanagi Latvijā Limbažu nodaļas pārstāve
Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!” – „Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” Limbažu nodaļas vadītāja

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.