«Daugavas vanagi» Limbažos mastā uzvelk sarkanbaltsarkano karogu

Attēlā: Latvijas sarkanbaltsarkano karogu pār Limbažiem gatavojas pacelt biedrības “Daugavas vanagi Latvijā Limbažu nodaļas” vadītājs Gunārs Grīnbergs (no kreisās) un Amerikas “Daugavas vanagu” biedrs Tālivaldis Paegle


Attēlā: Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!” – „Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” Limbažu nodaļas pārstāvji, kuri palīdzēji sasniegt šo mērķi

15. maijā biedrība Daugavas vanagi Latvijā Limbažu nodaļa īstenoja sen lolotu ieceri – Rīgas ielā blakus Limbažu sākumskolai mastā pacēlās un tagad cēli plīvo Latvijas valsts sarkanbaltsarkanais karogs. Tā pacelšana svinīgā noskaņā notika vietā, kuras sakārtošanā entuziasti ieguldījuši ne mazums pūļu.

Biedrības vadītājs Gunārs Grīnbergs atgādināja, ka ceļš no idejas līdz īstenošanai nebija viegls. Tas sācies 2015. gadā. – Man jāpateicas Limbažu novada domes deputātiem, kuri ar savu balsojumu mums pavēra ceļu uz šī projekta īstenošanu. Tam sekoja finansējuma piesaiste un projekta izstrāde. Pateicoties Nacionālās apvienības Saeimas frakcijai, 2016. gadā ieguvām valsts finansējumu, lai varētu likvidēt šeit stāvošo „kuģi”, – viņš teica. Jāatgādina, ka runa ir par konstrukciju, kas reiz bija piemineklis padomju jūrniekiem, bet laika gaitā bija zaudējis gan nozīmi, gan labskatu.

Tika veiksmīgi piesaistīts finansējums gan no privātajiem ziedotājiem, gan uzņēmumiem, daudz pateicības pelnījuši Amerikas Daugavas vanagu biedri. – Mūsu atbalstītāju vidū ir visu paaudžu cilvēki, kuri ziedoja naudu, materiālus, kā arī savu brīvprātīgo darbu, – rezumēja G. Grīnbergs. Viens no pirmajiem ziedotājiem bija Amerikas latvietis Tālivaldis Paegle, kurš kopā ar Limbažu vanagu vadītāju uzvilka mastā karogu.

Attēlā: Klātesošos uzrunāja biedrības Latvijas karogs valdes priekšsēdētājs, Saeimas deputāts Rihards Kols (vidū): – Bez stipriem pamatiem nav spēcīgas valsts. Es esmu pārliecināts, ka valsts pamatu stiprināšana izpaužas arī caur valsts nacionālo simbolu godināšanu. Viņaprāt, tas jādara arī ikdienā, nevis tikai svētkos un atceres dienā, tālab aicināja garāmejot piestāt un padomāt kādu labu domu par valsti. R. Kols pastāstīja, ka šādi monumentāli karogu masti kā iedzīvotāju dāvinājums Latvijai simtgadē slejas daudzās Latvijas vietās. Limbaži šogad tādu uzstādījuši pirmie, kopumā valstī esam ceturtie. Turklāt, viņaprāt, tas paveikts rekordīsā laikā – citur šādi projekti aizsākti jau 2014. gadā. Jāpiebilst, ka citur simtgades karogu projektus īsteno pašvaldības. Arī Limbažu novada dome to bija gatava darīt un, aptaujājot iedzīvotājus, jau bija noskaidrojusi tiem tīkamāko masta vietu, bet biedrības plāna dēļ no ieceres atteicās. Tomēr biedrības Latvijas karogs vērtējumā pie skolas uzstādītais masts atbilst viņu idejai, to viņi atbalstījuši arī finansiāli. Pašvaldība būs tā, kas gādās par karoga vietas uzturēšanu.

Attēlā: Šajā dienā Limbažos bija arī Saeimas deputāts Jānis Dombrava (vidū), kurš pilsētā ir samērā biežs viesis. Viņš pauda gandarījumu, ka pieminekli okupācijas varai nomainījis nacionālais simbols.

Attēlā: Limbažu sākumskolas vārdā klātesošos ar dzejoli sveica 3. klases audzēkne Estere Miklāva (vidū).

Attēlā: Limbažu novada ģimnāzijas koris dziedāja Latvijas valsts himnu.

Daži sanākušie, starp viņiem ilggadējā kultūras darbiniece Taisa Aruma, izteica nožēlu, ka pasākumā tomēr piedalās pārāk maz skolasbērnu, viņuprāt, jaunajai paaudzei būtu nācis par labu pieredzēt šo brīdi. Karoga pacelšana varēja būt visas pilsētas svētki.

Saistībā ar karoga vietas atklāšanu ļaudis interesēja jautājums par norises datuma izvēli. Vai tā bijusi nejauša? Kā nekā 15. maijā apritēja 83 gadi kopš Kārļa Ulmaņa apvērsuma, ko daļa nacionāli noskaņotu ļaužu vērtē pozitīvi. Klātesošais Edvīns Miķelsons pauda uzskatu, ka Vienības svētki jātur godā, un citēja Plūdoņa dzejas rindas, kas savulaik sacerētas par godu šim notikumam. G. Grīnbergs neslēpa, ka arī viņam šis jautājums uzdots, taču saistību noliedza. Esot plānojuši karoga vietu atklāt jau 3. vai 4. maijā, bet zeme bija slapja un mīksta, tādēļ nevarēja piebraukt ar celtni, kas bija nepieciešams masta nostiprināšanai.

Arī priecīgajā brīdī karoga cēlēji pieminēja, ka bija paredzēts veikt daudz plašākus labiekārtošanas darbus, ko sākotnēji atbalstīja pašvaldība, bet vēlāk radās iebildes par to, ka projekts tiek īstenots skolas teritorijā. No tā, kas bija paredzēts, atlicis tikai centrālais podests un sagatavotās vietas, lai varētu pieslēgt apgaismojumu – četrus prožektorus, kas izgaismos karogu diennakts tumšākajā laikā. Tomēr ieceres īstenotāji nākotnē cer ap podestu izveidot nākamo apli ar pakāpienu uz leju, ierīkot celiņus, soliņus, apstādījumus un piemiņas vietu Limbažu ģimnāzijas dibinātājam Ludim Bērziņam.

Autore: Linda TAURIŅA
Foto: Linda TAURIŅA, Jānis LŪSIS

Avots: www.auseklis.lv

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.